Valsts

Informācija par valsti

Platība. 1 001 450 kv.km.

Galvaspilsēta. Kaira, 17 milj. iedzīvotāji.

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Ēģipte – krustceles starp trijiem kontinentiem: Āfriku, Āziju, Eiropu. Uz ziemeļiem Ēģipte robežojas ar Vidusjūru, dienvidos – ar Sudānu, rietumos – Lībiju, austrumos – Sarkano jūru un Izraēlu. Austrumos no Nīlas upes ir Austrumu (Aravijas) tuksnesis, no rietumiem Ēģipti skauj Rietumu (Lībijas) tuksnesis. Tuksneši aizņem gandrīz trešo daļu Ēģiptes teritorijas.

Klimats. Ēģiptē ir kontinentāli tropiskais klimats, kur ir visvairāk saulaino dienu uz planētas, tāpēc šeit ir karsts un sauss laiks. Vasarā gaisa temperatūra Kairā vidēji svārstās no +35C līdz +40C, ziemā no +15C līdz +20C. Sarkanās jūras piekrastē vidējā temperatūra jūlijā un augustā ir no +35C līdz +38C, bet sākot ar novembri līdz pat martam tā ir no +23C līdz +27C. Naktī vidējā gaisa temperatūra parasti ir par 10C zemāka nekā dienā. Vidusjūras piekrastē un Kairā gaisa temperatūra noslīd līdz pat +8C. Tuksnesī šīs temperatūras svārstības var izjust vislabāk, dienas laikā tuksnesī ir neizturama svelme, savukārt naktis ir ļoti aukstas. Runājot par nokrišņiem, vislielākais nokrišņu daudzums ir Aleksandrijā (aptuveni 19 cm gadā), tajā pašā laikā uz dienvidiem, tuvāk Asuanas pilsētai, nokrišņu daudzums 5 gados sastāda 10 mm. Khargā (Rietumu tuksnesis) pat bijuši gadījumi, ka 17 gadu laikā nebija lijis.

Iedzīvotāji. 80,34 miljonu iedzīvotāju (aprīlis 2007.g.). 90% no šiem iedzīvotājiem dzīvo Nīlas deltā. Iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru sastāda 1900 cilvēku. Visa pārējā teritorija ir gandrīz neapdzīvota, sausā klimata un ūdens trūkuma dēļ.

Valoda. Oficiālā valoda ir arābu valoda. Sarunvaloda ļoti atšķiras no literatūras arābu valodas. Piekrastu kūrortos ir izplatītas arī angļu, vācu, itāļu, franču un krievu valodas.

Reliģija. Dominējošā reliģija ir Islams. Apmēram 90%  Ēģiptes iedzīvotāju ir musulmaņi. Pamata daļa no pārējiem attiecas pie kristiešu baznīcas kopas.

Nacionālie ēdieni. Ēģiptes virtuve izceļas ar daudzveidību. Tā ietekmējusies no Tuvo Austrumu labākajām kulinārijas tradīcijām. Tradicionālie ēdieni: foul (ēdiens no pupiņām), humus (cālis), hamam mahshi (pildīts balodis), koshari (šo ēdienu veido ar sīpolu un tomātu mērci pasniegti dažādu veidu makaroni, rīsi, lēcas), tahina (no sezama sēkliņām gatavota biezeņveida mērce ar citronu), babaganoush (ceptu baklažānu biezenis ar sezama mērci), kofta (jēra vai liellopa gaļas kotletes), kebabi (no jēra, liellopa, vistas gaļas), lielā cieņā ir zivju un jūras produktu ēdieni. Deserti: baklava (kārtainās mīklas cepums ar pildījumu, kas gatavots no pistācijām, sīki kapātiem riekstiem piena un medus sīrupā), ommu ali (cepums no rīsiem, rozīnēm, kokosriekstiem un piena), mahallabiyah (ar kukurūzu vai rīsiem saputots piena krēms, pārkaisīts ar sīki sakapātiem riekstiem), īpaši iecienītas ir svaigi spiestas augļu sulas (mango, guavas, citronu, apelsīnu, granātu), karkade (dzēriens no hibiska vai Sudānas rozes lapiņām, pasniedz kā tēju gan karstu, gan aukstu).

Alkoholiskie dzērieni. Alkohola lietošana musulmaņiem ir aizliegta, tomēr lielākajā valsts daļā dažu mēriņu nobaudīšana ir atļauta. Alkoholisko dzērienu, tajā skaitā arī alus, lietošana tiek noteikta. Lidostās un lielajās pilsētās ir daži alkoholisko dzērienu beznodokļu veikali (TAX FREE). Kūrortos alkoholu specializētos veikalos var iegādāties tikai uzreiz pēc ierašanās valstī (noteiktā laika posmā – visbiežāk 24 stundu laikā kopš ierašanās dienas). Vietējā ražojuma alkoholiskie dzērieni: stella un sakkara (alus); populārākie vīni: Omar Khayyam, Obelisk, Grand Marquis (sarkanvīns un baltvīns) un Cru de Ptolemees (baltvīns).

Vēstures fakti. Slavenākais no Jaunās valsts valdniekiem – Ramzess II Lielais, karavadonis, politiķis un diplomāts. 1258. gadā p.m.ē. viņš noslēdza pirmo pasaulē zināmo miera līgumu ar hetu valsts valdnieku Hatusilisu III. Tas vēsturē bija pirmais gadījums, kad karš neilga līdz pilnīgai kādas puses uzvarai, bet beidzās ar pārrunām par miera izlīgumu. Ēģiptologi ir pierādījuši, ka Ramzesa II valdīšanas laikā Ēģipte ir sasniegusi savas slavas apogeju.

664. gadā p.m.ē. Ēģiptē iebruka asīrieši un iekaroja valsti. 525. gadā p.m.ē. Ēģipti sagrāba persieši, kuri valdīja līdz 332. gadam p.m.ē., kad valsti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Sākās helēnisma laiks. Kopš 304. gada p.m.ē. Ēģipti pārvaldīja Aleksandra sekotāja Ptolemaja aizsāktā Ptolemaju dinastija, kura valdīja līdz 30. gadam p.m.ē. Ēģiptes bojāeju saista ar valdnieci Kleopatru VII, kura uzsāka cīņu pret saviem brāļiem un vīriem (Ptolemaju XIII un Ptolemaju XIV), aicinot talkā romiešu armiju. 30. gadā p.m.ē. Kleopatra beidza dzīvi, izdarot pašnāvību. Ēģiptes troņmantnieku, Kleopatras un Gaja Jūlija Cēzara 17 gadu veco dēlu Cezarionu tajā pašā gadā nogalināja nākamais Romas imperators Gajs Jūlijs Oktaviāns Augusts. Ēģipte nonāca Romas varā. Roma valdīja pār Ēģipti no 30. gada p.m.ē. līdz mūsu ēras 638. gadam. Pēc tam mūsu ēras 640. gadā Ēģipti iekaroja arābi, kuri valda pār valsti vēl šobaltdien.

1798. gadā Ēģipti anektēja Napoleona Bonaparta komandētā franču armija. Kopā ar Napoleonu Ēģiptē ieradās arī pirmie arheologi. Tieši šajā laikā, 1799. gadā, netālu no Rozetas pilsētas Napoleona armijas virsnieks atrada melnu, viscaur hieroglifiem klātu bazalta akmeni. Vēlāk šo akmeni nosauca par Rozetas akmeni un pēc tam, kad 1822. gadā franču ēģiptologs Žans Fransuā Šampoljons bija atšifrējis tajā iekaltos rakstus, šis akmens kļuva par visas eģiptoloģijas zinātnes sākumu.
Nauda. Naudas vienība – Ēģiptes mārciņa (EGP). 1 mārciņa = 100 piastru. Mārcinas ir 1, 10, 20, 50, 100 banknotes; piastri ir 25 un 50 banknotes, kā arī monētas 10 un 25 piastri. Ēģiptē trūkst sīknaudas, tāpēc rekomendēts pastāvīgi nesāt to līdzi. 1 ASV dolārs atbilst apmēram 5,7 EGP, 1 EUR – apmēram 7.3 EGP (aprīlis 2007. g.). Nav ieteicams ņemt saplēstas, sagumzītas vai nosmērētas banknotes, jo tās ir grūti apmainīt. Vairākumā Ēģiptes veikalu un restorānu var norēķināties ar American Express, Visa un MasterCard kredītkartēm. Taču atsevišķos reģionos kredītkartes nav cieņā un norēķināties ar tām ir samērā grūti. Valūtas maiņas punktu un banku darba laiks nav noteikts. Parasti valūtu var apmainīt viesnīcu valūtas maiņas punktos, kuri strādā no 10.00-11.00 līdz 13.00 un no 18.00 līdz 22.00. Bankas strādā svētdien - ceturtdien no 10.00-11.00 līdz 17.00.

Veikalu darba laiki. Darba laiks ir atkarīgs no sezonas. Ziemā 9.00 – 21.00, vasarā no 9.00 – 12.30 un no 16.00 – 20.00, varbūt pat vēl ilgāk. Veikali, kas atrodas kūrotros, strādā līdz vēlai nakts stundai. Ramadāna laikā (2007. gadā no septembra vidum (apmēram no 12. septembra) līdz oktobra vidum (apmēram līdz 11. oktobrim)) darba laiks veikalos, valsts iestādēs un izklaides vietās varētu būt saīsināts.

Dzeramais ūdens. Gada lielāko daļu Ēģiptē valda karstums, tādēļ ir daudz jādzer. Ūdeni no ūdensvada dzert nav ieteicams, labāk iegādāties pudelēs pildītu dzeramo ūdeni, jo gremošanas sistēmai ir grūti pielāgoties citādam ūdenim.

Dzeramnauda. Viesnīcās un restorānos, dzeramnauda tiek ieskaitīta rēķinā. Tā sastāda 10 – 12%. Dzeramnaudu var dot gidiem un ekskursiju vadītājiem. Dzeramnauda – „bakšiš” (1 – 4 EGP) tiek dota par visiem Jums sniegtajiem pakalpojumiem.
Transports. Lēts, bieži kursējošs transports – maršruta taksometri, tā dēvētie „bus”. Kūrorta robežās darbojas fiksēta cena - 1 EGP. Ir arī ar pazīšanās zīmēm un skaitītājiem aprīkoti taksometri, taču arī šajā gadījumā par samaksu ieteicams jau iepriekš vienoties vai patirgoties ar taksometra vadītāju.

Ierobežojumi preču ievešanai. Valstī aizliegts ievest vairāk kā 2 litrus alkoholisko dzērienu, 200 gb. cigarešu, dāvanas, kuru vērtība pārsniedz 500 EGP., videokameras, iespējams tās būs jādeklarē lidostas muitā un atzīmē pasē izbraucot no valsts.

Vīzas. Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama vīza iebraukšanai valsts teritorijā. Vīza tiek nokārtota Ēģiptes lidostā.

Ramadans. Ēģipte ir musulmaņu valsts, tāpēc tās viesiem, īpaši Ramadana laikā, jāciena islāma paražas un tradīcijas. Ramadans ir islāma Mēness kalendāra devītais mēnesis. Ramadans ilgst 30 dienas. Tā laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņiem noteikti jāatturas no ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas un seksuālām attiecībām. Gavēnis nav obligāts sirgstošajiem, ceļotājiem, grūtniecēm un barojošām mātēm.

Saskaņā ar musulmaņu kalendāru, tagad ir 1427. gads. Pagājušajā gadā Ramadans sākās 24. septembrī un turpinājās līdz 23. oktobrim. Šogad tas sāksies aptuveni 12. septembrī un ilgs līdz 11. oktobrim, bet precīzu gavēņa sākumu noteiks pēc mēness fāzes. Tūristi, kuri atpūšas Ēģiptes kūrortos, pārsvarā nejūt kaut kādas neērtības Ramadana laikā. Ir iespējamas tikai, veikalu, banku un valsts iestāžu darba laika izmaiņas.