Valsts

Platība. 783 562 kv.km.

Galvaspilsēta. Ankara, 5,445 milj. iedzīvotāju (2018. g.)

Ģeogrāfija. 97% teritorijas atrodas Āzijā un 3% - Eiropā. Valsts Eiropas daļu ieskauj Melnā un Egejas jūras, kā arī robeža ar Bulgāriju. Valsts Āzijas daļu apskalo tās pašas jūras, bez tam tā robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku un Sīriju. Bosfora jūras šaurums un Marmora jūra sadala Turciju dažādos kontinentos. Tā ir kalnaina valsts, vairāk kā 75% teritorijas atrodas 500 m virs jūras līmeņa. Kalnu vidējais augstums – 1000 m. Kalniem bagātākā daļa ir austrumos. Te atrodas Ararata kalns (5 137 m), pie kura pēc pasaules plūdiem piestāja Noasa šķirsts. Turcijas austrumos sākas Eifratas un Tigras upju tecējums.

Klimats. Par valsts klimatu nevar runāt kopumā, jo dažādos reģionos tas ir atšķirīgs. Jūras ietekmē piekrastes rajonos tas ir maigāks. Valsts centrālajā daļā un kalnos – kontinentāls. Piekrastes rajonos vasarā ir sauss un karsts. Turcijas ziemeļu daļā pie Melnās jūras vasaras nav tik karstas, kā pie Egejas jūras. Melnās un Marmora jūras piekrastēs vidējā jūlija temperatūra ir 22-24oC, Vidusjūras piekrastē – 25-32oC, Džezires plakankalnē tā pārsniedz 30oC. Vismazāk nokrišņu ir no maija līdz oktobrim (izņemot Vidusjūras piekrasti), Turcijā vasarā lietus ir īslaicīgs un silts.

Iedzīvotāji. 80,81 milj. iedzīvotāju (2018. g.). No tiem 80% ir turki, aptuveni 17% kurdi. Pārējie ir grieķi, arābi, armēņi un ebreji.

Valoda. Valsts valoda – turku. Tā pieder pie Altaja-Urāla valodu grupas un ir līdzīga somu un ungāru valodām. Turki lieto latīņu alfabētu. Dažos reģionos runā kurdu vai arābu valodās.

Reliģija. 99% iedzīvotāju ir musulmaņi (4/5 – sunnīti, 1/5 - šiīti), ir arī kristieši un jūdi.

Nacionālie ēdieni. Turku virtuve ir viena no bagātīgākajām pasaulē. Tā ir Āzijas un Vidusjūras reģiona kulinārijas tradīciju dīvains sajaukums. Gandrīz 600 gadu senās galma virtuves tradīcijas iesakņojušās līdz mūsdienām. Katrā mājā klātais galds izraisa apbrīnu ar ēdienu daudzveidību, bet galda klāšana turkiem ir patiesībā mākslas radīšana, nevis ikdienas rūpes. Turku virtuvē ir neskaitāmi ēdieni, kuriem ir dažādi varianti un tos var gatavot mainot sastāvdaļas. Ēdienus dala trīs pamatdaļās: miltu, gaļas un dārzeņu. Turku virtuvē dominē graudu kultūras: rīsi, kvieši un dārzeņi. Plašs veģetāro ēdienu klāsts. Gaļu bieži izmanto tikai kā papildus sastāvdaļu. Pat pasniedzot kebabu, pārsvarā uz šķīvja ir dārzeņi.
Gaļas ēdienos pamatā izmanto jēra gaļu. Jēra gaļas ēdienu nosaukumi: shish kebab, doner kebab. Zivis un jūras produkti vienmēr ir svaigi. Zivju ēdieni: barbunya (barabuļka, sarkanā kafele) vai kilic baligi (zobenzivs). Populāri ēdieni ir arī dolma (vīnogu lapās ietītas rozīnes un rieksti) un kamiyarik (baklažāni pildīti ar malto gaļu). Iecienīts ir ayran (jogurta dzēriens) un stipra turku kafija. No Osmaņu impērijas laikiem līdz mūsdienām ir saglabājusies ārkārtīgi aromātiskas turku kafijas pagatavošanas recepte. Kafijai vienmēr ir bijusi nozīmīga vieta dzīvē un valsts kultūrā. Tās lietošana ir iespaidojusi cilvēku attiecības un tradīcijas. Turku viesmīlība un kafijas dzeršanas ceremonija vienmēr ir vienotas lietas.
 
Alkoholiskie dzērieni. Turku alus, sarkanais un baltais vīns, nacionālais alkoholiskais dzēriens – raki (anīsa degvīns) atšķaidīts ar ūdeni, kuru sauc par “lauvas pienu”. Raki dzer pie dažādām uzkodām, tā saucamajām – meze.

Vēstures fakti. Turcijai ir bijusi nozīmīga loma pasaules vēsturē. Valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kalpojusi par tiltu, kas savieno Austrumus ar Rietumiem. Vairāk nekā 600 gadus tā atradās Osmaņu impērijas sastāvdaļā, kura bija slavena ar citu valstu iekarojumiem. Turciju sauc par civilizācijas šūpuli, tās teritorijā sākot ar 7500. g. pirms mūsu ēras dzīvoja dažādas tautas: jonieši, persieši, maķedonieši, turki, bizantieši. Mūsdienu Turcijas teritorija kādreiz piederēja Romas impērijai, IV.gs. pirms mūsu ēras Konstantinopole (tagadējā Stambula) kļuva par Mazāzijas un Austrumu Romas impērijas galvaspilsētu.
Romas impērija krita VI.gs. un daļa no Austrumu Romas impērijas (mūsdienu Turcijas teritorija), kurai bija grieķu saknes, nokļuva grieķu pārvaldē. Grieķi mainīja tās nosaukumu, nodēvējot par Bizantiju. Bizantijas civilizācijas uzplaukums turpinājās līdz XV.gs., kad iebruka Osmaņu turku pulki. Viņi Stambulai piešķīra galvaspilsētas statusu. Osmaņu impērijas robežas stiepās līdz Ziemeļāfrikai, Austrumeiropai un Mazāzijai. Tā krita Pirmā pasaules kara beigās. Mūsdienās Turcija, kuru caurvij islāma un rietumu tradīcijas, ir demokrātiska republika, moderna un liberāla musulmaņu valsts (dibināta 1923. g.).

Nauda. Ar 2005. gada 1. janvāri cirkulē jauna turku lira (YTL). Apgrozībā atrodas banknotes 100, 50, 20, 10, 5 un 1 liras vērtībā, kā arī monētas 50, 25, 10, 5 un 1 kuruša vērtībā. Naudu var samainīt visās bankās, viesnīcās, lidostas maiņas punktos.
1 TRY = 0.15 TRY

Veikali. Veikalu darba laiks ir no plkst.09.00 līdz plkst.13.00 un no plkst.14.00 līdz plkst.19.00. Mazie veikali mēdz būt atvērti arī ilgāk. Diemžēl stingri noteiktu darba laiku nav.

Dzeramais ūdens. Krāna ūdeni nav ieteicams dzert. Pārdošanā ir pudelēs pildīts dzeramais ūdens, tas nav dārgs un ar lielisku garšu.
 
Dzeramnauda. Visbiežāk restorānos dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas jau pieskaita apmaksai. Savukārt ir tradīcija 10% no rēķina summas atstāt viesmīlim vai viesnīcas kalpotājiem (atkarībā no apkalpošanas līmeņa).

Transports. Turcijā ir laba autobusu satiksme. Braucieni tajos ir lēti, tomēr pārvietojoties ar taksometru, jūs ietaupīsiet daudz laika. Taksometri (dzeltenā krāsā) ir salīdzinoši dārgi, tie ir aprīkoti ar skaitītājiem. Nedārgi ir maršruta mini autobusi (dolmuši).

Automašīnu noma. Automašīnas noma uz vienu diennakti jums izmaksās no 40 līdz 130 eiro atkarībā no spēkrata tipa. Mašīnu var nomāt personas ne jaunākas par 21 gadu un kurām ir starptautiskās autovadītāja tiesības.

Muita. Preču izvešana:
Dāvanas un suvenīri: jauniem paklājiem nepieciešams pirkuma čeks, senlaicīgām lietām – muzeju pārvaldes izsniegta atļauja.
Antikvāro priekšmetu izvešana ir aizliegta.
Minerālu izvešana ir atļauta tikai ar Centrālās kalnrūpniecības pārvaldes atļauju.

Ierobežojumi preču ievešanai. Valstī aizliegts ievest vairāk kā 2 litrus alkoholisko dzērienu, 600 gb. cigarešu. Parfimērijas izstrādājumu ievešanai ierobežojumu nav.

Vīzas. Latvijas republikas pilsoniem vizas noformēšana nav vajadzīga. Latvijas Republikas pastavīgiem iedzīvotajiem ar nepilsoņa statusu ir vajadzīga vīza, kuru var noformēt mūsu tūrisma aģentūrā.

Ramadans. Neskatoties uz kardinālām pārmaiņām, Turcija ir musulmaņu valsts, tāpēc tās viesiem īpaši Ramadana laikā, jāciena islāma paražas un tradīcijas. Ramadans ir islāma Mēness kalendāra devītais mēnesis. Ramadans ilgst 30 dienas. Tā laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņiem noteikti jāatturas no ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas un seksuālām attiecībām. Gavēnis nav obligāts sirgstošajiem, ceļotājiem, grūtniecēm un barojošām mātēm.
Saskaņā ar musulmaņu kalendāru, tagad ir 1429. gads. Pagājušajā gadā Ramadans sākās 13. septembrī un turpinājās līdz 12. oktobrim. Šogad tas sāksies aptuveni 1. septembrī un ilgs līdz 30. septembrim, bet precīzu gavēņa sākumu noteiks pēc mēness fāzes.
Ramadana laikā nelieto alkoholu, tāpēc valsts veikalos tā iegāde var būt ierobežota. Alkoholiskos dzērienus var iegādāties kafejnīcās, restorānos un viesnīcu bāros. Dienakts gaišajā laikā lielākā kafejnīcu un restorānu daļa, kuri atrodas ārpus tūristu zonas, pārsvarā ir slēgti, turpretī vakarā pēc saulrieta dzīves ritms atgriežas un visi atsāk strādāt. Diskotēkas strādā, bet ir ierobežots alkohola tirdzniecības laiks bāros. Veikalu, banku un valsts iestāžu darba laiks gavēnī parasti tiek saīsināts līdz plkst.15.00.

Viesnīcu specifika. Turcijas kūrortos ir plašs dažādu kategoriju viesnīcu piedāvājums. Vienas un tās pašas kategorijas viesnīcas var atšķirties ar mūsdienīgumu, aprīkojumu un pakalpojumu kvalitāti. Kūrortu centros (Alānijā, Kemerā, Marmarisā) izvietotajām viesnīcām visbiežāk ir nelielas teritorijas (tieši tik, cik aizņem viena baseina zona, dažas nelielas koplietošanas zonas). Pilsētas centrā izvietoto viesnīcu tuvumā ir daudz veikalu, bāru, restorānu, diskotēku, tāpēc te var būt trokšņaini līdz vēlai naktij. Augstāku kategoriju viesnīcām ir lielākas teritorijas un tās ir nedaudz attālinātas no kūrortu centriem.
Jaunuzcelto viesnīcu apdarē izmanto modernākās mūsdienu tehnoloģijas, dažu kūrortu viesnīcas pārsteidz ar saviem izmēriem un iespaidīgo interjeru (Laras un Belekas kūrorti).
Pēdējos gados Turcijā sākusies tematisko viesnīcu celtniecība, durvis ver aizvien jaunas augstākās kategorijas viesnīcas.
Turcijas viesnīcu klase ir apzīmēta ar zvaigznītēm. Turcijā ir arī īpašu kategoriju viesnīcas – HV (Holiday Village). Tie ir atpūtas kompleksi ar daudz plašākām teritorijām nekā citur. Atpūtas kompleksos stingri ierobežo ēkas stāvu skaitu u.c.

Ko vērts pamēģināt valstī. Lai sajustu ko nozīmē sena, antīko laiku pirts, atpūšoties Turcijā ir jāapmeklē turku pirts. Senās Romas termu uzraksti vēstīja “Pirts, mīlestība, prieks – līdz vecumam mēs kopā”. Turku pirtis pārņēma valdošās Romas impērijas tradīcijas. Pirts Turcijā – tā nav vienkārši vieta, kur mazgāties. Tā ir līdzīga savdabīgai dziedinātavai ar masāžu, aromātiskām vannām un tvaika peldēm, kas ilgst vairākas stundas. Par to popularitāti antīkajos laikos liecina diži arhitektūras pieminekļi – pirtis-termas, kurās vienlaicīgi varēja atrasties vairāki tūkstoši cilvēku. Turku pirtis – tās ir lielas akmens ēkas ar augstiem kupoliem, kuri kalpo gaismas un svaiga gaisa ieplūšanai. Pirtis rotā marmora kolonnas.
Adrenalīna cienītājiem iesakām izmēģināt laišanos ar plostiem pa kalna upi (rafting). Marmarisas rajonā plostošana ir grūtāka, upēs ir sarežģītāki kritumi. Antālijas reģiona upju trases ir vieglākas, tur var doties līdzi pat 5-6 gadus veci bērni.
Senatnē harēma sievietes daudz laika veltīja kafijas pagatavošanai. Par sievietes dotībām vīrieši bieži sprieda pēc pagatavotās kafijas. Turku kafijas pagatavošanas rituāls ir saglabājies līdz mūsdienām. Par cik kafejnīcās vienmēr ir daudz ārvalstu tūristu, turki cenšas nodemonstrēt, gandrīz vai iedzimtās dotības.

Vietas, kuras ir jāapskata valstī. Vēsturisko vietu cienītājiem iesakām apskatīt Pamukale (tūristiem no Antāljas, Marmarisas un Fethije reģioniem), Efes (no Fethijes un Marmarisas reģioniem), Sides Vecpilsētu (no Sides un Alānijas kūrortiem), Zaļo kanjonu (no Alānijas), Aspendosas amfiteātri (Alānijas reģionā), Kuršunlu parku, Kapadokiju (no Alānijas un Kemeras), Stambulu.